Izsole norisināsies No 20.11.2026 14:00Līdz 24.11.2026 19:00
Lote vinnēta
Leģionāra, represētā, Alda Kļaviņa un viņa ģimenes personīgais arhīvs – dokumenti, rokraksti, fotogrāfijas un sarakste (20. gadsimts)., Plašs un vēsturiski nozīmīgs Alda Kļaviņa un viņa ģimenes personīgais arhīvs, kas aptver vairākus gadu desmitus un atspoguļo vienas latviešu ģimenes likteni cauri Otrajam pasaules karam, vācu un padomju okupācijai, politiskajām represijām un izsūtījumam. Izsolē atsevišķi tiek piedāvāts arī Alda Kļaviņa brāļa, Latvijas sprinta riteņbraukšanas čempiona Raiņa Kļaviņa personīgais arhīvs – lote Nr. 2015. Abi arhīvi ir savstarpēji saistīti un papildina vienas dzimtas vēsturi. Arhīvā apkopoti Alda Kļaviņa, viņa sievas, māsas, dēla Dauņa un meitas personīgie materiāli, kā arī saglabājusies viņa tēva fotogrāfija. Aldis Kļaviņš bija latviešu mehāniķis, kurš savas dzīves laikā piedzīvoja divu okupācijas režīmu represijas. gadā vācu okupācijas sākumā viņš tika apcietināts un ievietots Rīgas Centrālcietumā. Tā paša gada rudenī atbrīvots. 1944. gadā iesaukts latviešu darba bataljonā, bet 1945. gada maijā nonāca amerikāņu gūstā. Vēlāk brīvprātīgi atgriezās padomju kontrolētajā teritorijā, kur izgāja filtrācijas procesu Tālajos Austrumos. gadā Latvijā viņu atkārtoti apcietināja un piesprieda desmit gadu ieslodzījumu. Sekoja ieslodzījums Mordovijas un Omskas nometnēs, kā arī ilgstoša dzīve Sibīrijā. Viņa sieva un meita 1949. gadā tika izsūtītas uz Tomskas apgabalu. Īpaši interesants ir viņa dēla Dauņa Kļaviņa liktenis. Īsi pirms ģimenes izsūtīšanas Daunis atradās Rīgā, ciemojoties pie radiniekiem, tādēļ represijas viņu neskāra. Savukārt Alda sieva un meita tika izsūtītas. 1968. gadā Aldis Kļaviņš pēdējo reizi apmeklēja Latviju. Šīs vizītes laikā viņš noformēja pilnvaru, ar kuru atļāva savu dēlu Dauni adoptēt viņa māsai, nevis sievai. Šis dokuments ir īpaši interesanta ģimenes vēstures liecība, kas atspoguļo represiju radītās sekas arī nākamajai paaudzei. Oficiālu reabilitāciju Aldis Kļaviņš saņēma tikai 1991. gada 7. novembrī, bet jau 1992. gadā nomira Omskā, tā arī neatgriezies uz pastāvīgu dzīvi dzimtenē. Īpaši nozīmīgs ir viņa autobiogrāfiskais atmiņu stāsts „Pareģojums”, kurā aprakstīti 1949. gada notikumi Rīgas Centrālcietumā. Pirms izvešanas uz Sibīriju viņš centās uzmundrināt citus ieslodzītos, pārliecinot viņus, ka Latvija reiz atkal būs brīva un viņi satiksies Vērmanes dārzā. Viņa pareģojums piepildījās, taču pats Aldis Kļaviņš Latvijas neatkarības atjaunošanu sagaidīja Sibīrijā. Arhīva sastāvā: Oriģināli rokraksti, autobiogrāfiski manuskripti, atmiņas un piezīmju burtnīcas. Dokumenti un materiāli par ieslodzījumu, izsūtījumu un dzīvi Sibīrijā. Ģimenes locekļu personīgā sarakste un vēstules. Dokumenti, kas saistīti ar dēla Dauņa adopciju. Alda Kļaviņa sievas, māsas, dēla un meitas personīgie materiāli. Ģimenes fotogrāfijas, portreti un fotoalbumi, tostarp Alda tēva fotogrāfija. Dažādu laika periodu dokumenti, mašīnraksti un citi personīgie pieraksti. Arhīva īpašā vērtība ir tā vienotībā. Tas nav nejauši savāktu dokumentu kopums, bet gan vairāku paaudžu vienas ģimenes vēsture, kurā atspoguļojas gan personīgie pārdzīvojumi, gan Latvijas 20. gadsimta traģiskie notikumi. Īpaši emocionāls ir Alda Kļaviņa dzīves noslēgums – cilvēks, kurš jau 1949. gadā ticēja Latvijas brīvībai, oficiālu reabilitāciju sagaidīja tikai 1991. gadā, bet jau nākamajā gadā aizgāja mūžībā tālu no dzimtenes. Apjomīgs, autentisks un vēsturiski interesants ģimenes arhīvs, kas varētu būt nozīmīgs Latvijas vēstures pētniekiem, muzejiem, arhīviem un privātkolekcionāriem.
Nosaukums Leģionāra, represētā, Alda Kļaviņa un viņa ģimenes personīgais arhīvs – dokumenti, rokraksti, fotogrāfijas un sarakste (20. gadsimts).

50 €
Sākuma likme